Foto - Surikāts.
Foto of Surikāts - suņuks.
ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris
skaistais miglucis
Foto - Surikāts.
Foto of Surikāts - suņuks.
Tērvete
Vakar izdomājām, ka šodien jābrauc uz Tērveti. Un aizbraucām arī.
Nu, patiesībā tieši braukšana bija tas piņķerīgākais, jo kā nekā - opis brauc pirmo reizi uz turieni. Un es tak neatceros, kā mans skolas autobus trešajā klasē brauca. Bet beigās mēs Dobeli atradām, un galu galā -arī pašus ''Sprīdīšus''.
Staigājām ilgi un dikti, un kad braucām prom, bija jau vakars (ap kādiem pieciem). Braucam, braucam, opis vēl omai paprasa, kā jābrauc, šī tikai - taisni, taisni! Un braucam taisni ar. Līdz saprotam, ka kaut kas laikam nav lāga. Nuja. Nav jau arī. Izrādās, mēs nenogriezāmies tur, kur vajadzēja nogriezties. Un strauji tuvojamies Jelgavai. (Pavisam uz otru pusi). Tā nu es ņēmu karti savās rokās, un beigu beigās, ar stundas līkumu, mēs tikām mājās. Noguruši. Bet priecīgi.
Nu, patiesībā tieši braukšana bija tas piņķerīgākais, jo kā nekā - opis brauc pirmo reizi uz turieni. Un es tak neatceros, kā mans skolas autobus trešajā klasē brauca. Bet beigās mēs Dobeli atradām, un galu galā -arī pašus ''Sprīdīšus''.
Staigājām ilgi un dikti, un kad braucām prom, bija jau vakars (ap kādiem pieciem). Braucam, braucam, opis vēl omai paprasa, kā jābrauc, šī tikai - taisni, taisni! Un braucam taisni ar. Līdz saprotam, ka kaut kas laikam nav lāga. Nuja. Nav jau arī. Izrādās, mēs nenogriezāmies tur, kur vajadzēja nogriezties. Un strauji tuvojamies Jelgavai. (Pavisam uz otru pusi). Tā nu es ņēmu karti savās rokās, un beigu beigās, ar stundas līkumu, mēs tikām mājās. Noguruši. Bet priecīgi.
svētdiena, 2011. gada 25. septembris
Itāļi vilcienā
sveiki
Šobrīd sēžu vilcienā, braucu mājās.
man aiz muguras sēz lkm 3 itāļi, un divas krievietes.šie brauc uz Jūrmalu, cik saprotu.
man aiz muguras, šausmīgi tuvu liekas, viens vīrietis, protams itāliski, kaut ko kārtīgi stāsta, un viena tulko:)
njā šos jau pa gabalu var dzirdēt.nu ko viņi ir tādi;)
man blakus Zasulaukā apsēdas vecs pāris.onkulītis ar lielu intresi un smaidu klausās itāļos:)
šie sāka spriest kas viņi ir: poļi, angļi, es patweicu Italion:)
sāka runāt, ka šie par skaļu sarunājoties, bet tā tauta ir tāda.viņi liekas forši, pozitīvi:)
Rīgā pamatīgi spīdēja saule bez bieziem pelēkiem mākoņiem, bet Priedainē reali apmācies ir:(
njā man maisiņam viens sāns saplīsa, sasēju kopā:D būšu tuvāk pazvanīšu lai atnāk pretī.
nu ko Rīgā gāja superīgi un tgd atpakaļ mājās:)
zinu tur ies arī labi.
veiksmīti
jūsu suņuks
P.S tikko itāļi izkāpa ārā, vecais pāris laimīgi.sakot neesot audzināti, diez kā viņi uzvedoties savās majās, haha kādreiz kad šie skatījās filmas, ari vilcienos skaļi klaigāja:D
vārdu sakot: te nau garlaicīgi
Šobrīd sēžu vilcienā, braucu mājās.
man aiz muguras sēz lkm 3 itāļi, un divas krievietes.šie brauc uz Jūrmalu, cik saprotu.
man aiz muguras, šausmīgi tuvu liekas, viens vīrietis, protams itāliski, kaut ko kārtīgi stāsta, un viena tulko:)
njā šos jau pa gabalu var dzirdēt.nu ko viņi ir tādi;)
man blakus Zasulaukā apsēdas vecs pāris.onkulītis ar lielu intresi un smaidu klausās itāļos:)
šie sāka spriest kas viņi ir: poļi, angļi, es patweicu Italion:)
sāka runāt, ka šie par skaļu sarunājoties, bet tā tauta ir tāda.viņi liekas forši, pozitīvi:)
Rīgā pamatīgi spīdēja saule bez bieziem pelēkiem mākoņiem, bet Priedainē reali apmācies ir:(
njā man maisiņam viens sāns saplīsa, sasēju kopā:D būšu tuvāk pazvanīšu lai atnāk pretī.
nu ko Rīgā gāja superīgi un tgd atpakaļ mājās:)
zinu tur ies arī labi.
veiksmīti
jūsu suņuks
P.S tikko itāļi izkāpa ārā, vecais pāris laimīgi.sakot neesot audzināti, diez kā viņi uzvedoties savās majās, haha kādreiz kad šie skatījās filmas, ari vilcienos skaļi klaigāja:D
vārdu sakot: te nau garlaicīgi
svētdiena, 2011. gada 18. septembris
IELŪGUMS
IELŪGUMS
23. Septembrī.
18.00
ES mājā.
Nujā, kā sapratu, 2 septembrī ir zinātnieku nakts. Patiesībā man vienalga. Es nekur neiešu.
Jo es vadīšu darbnīcu @ES māja.
Nujā, patiesībā tur būs četras darbnīcas, Varis no kaste-este, un vēl šis tas. BET ES VADĪŠU VIENU VIENU DARBNĪCU, UN TAS IR GALVENAIS, OU YEEE.
Manā darbnīcā varēsim uztaisīt aptuveni šito -
Surikāts.
P.S. --- padod tālāk!
trešdiena, 2011. gada 14. septembris
Atmiņas spēle manā izpildījumā.
Mēs visi esam bijuši mazi, un visiem briesmīgās audzinātājas bērnudārzos ir likušas spēlēt briesssmīgas atmiņas spēles. Jā, un ja tu izgāzies, tu dabūji lielu papildporciju biezpiena. Vai vismaz tev piedraudēja, ka tādu iedos.
Nu, varbūt es mazliet pārpīlēja. Kā saka 'nebāz kaķi vienā maisā'' vai kaut kā tamlīdzīgi. Varbūt
...un pienāca tā diena, kad man ar māsu nebij ko darīt. Tas bija tai tālajā augusta sākumā, un tad atlidoja debesu eņģeļi vai vismaz mušas, un sniedza ideju, lielu kā pupa, (gliemežvāku no Liepājas izskatā) un ūdenskrāsas. Un tad viņas (mušas) teica -
Jums būs veidot spēli! Jums būs krāsot gliemežvākus!
Jums būs aizvērties un klausīt!
Tā tapa lieliska atmiņas spēle, ar ko mocīt nabaga mazus bērnus. Bet tagad foto.
Nu, varbūt es mazliet pārpīlēja. Kā saka 'nebāz kaķi vienā maisā'' vai kaut kā tamlīdzīgi. Varbūt
...un pienāca tā diena, kad man ar māsu nebij ko darīt. Tas bija tai tālajā augusta sākumā, un tad atlidoja debesu eņģeļi vai vismaz mušas, un sniedza ideju, lielu kā pupa, (gliemežvāku no Liepājas izskatā) un ūdenskrāsas. Un tad viņas (mušas) teica -
Jums būs veidot spēli! Jums būs krāsot gliemežvākus!
Jums būs aizvērties un klausīt!
Tā tapa lieliska atmiņas spēle, ar ko mocīt nabaga mazus bērnus. Bet tagad foto.
 |
| Gliemežvākus no vienas puses nokrāso vienā krāsā. Mums tā bija - sarkanā. |
ceturtdiena, 2011. gada 1. septembris
Vecākā jaunava pasaulē!!
sēžot spoki.lv uzgāju šo:
Skotiete Klāra Mīdmora ir 107 gadus veca sieviete, taču atšķirībā no citām savām vienaudzēm viņa ir nevainīga – iespējams, visvecākā sieviete pasaulē, kurai nekad nav bijušas seksuālas attiecības.
"Man nekad nav bijusi vēlēšanās nodarboties ar seksu. Man ne reizi nav bijis vīrietis. Un es to nenožēloju ne mirkli, jo uzskatu, ka attiecības - tas ir pārāk sarežģīti," savā jubilejā stāstījusi Klāra, uzsverot, ka, pateicoties atturībai, viņai esot izdevies nodzīvot līdz tādam vecumam.
Klāra piedzima 1903. gadā Skotijas pilsētā Glāzgovā. Viņa atceras vēsti par Titānika nogrimšanu un Pirmā pasaules kara sākumu. Tā kā Klāras tēvs bija militārists, ģimene dzīvoja arī Ēģiptē, Kanādā, Jaunzēlandē. Pēc atgriešanās dzimtenē viņa strādāja par sekretāri, bet Otrā Pasaules kara laikā frontē bija medmāsa.
vairāk:
http://www.spoki.lv/aktuali/Vecaka-jaunava-pasaule/429245#commentBlock
Skotiete Klāra Mīdmora ir 107 gadus veca sieviete, taču atšķirībā no citām savām vienaudzēm viņa ir nevainīga – iespējams, visvecākā sieviete pasaulē, kurai nekad nav bijušas seksuālas attiecības.
Klāra piedzima 1903. gadā Skotijas pilsētā Glāzgovā. Viņa atceras vēsti par Titānika nogrimšanu un Pirmā pasaules kara sākumu. Tā kā Klāras tēvs bija militārists, ģimene dzīvoja arī Ēģiptē, Kanādā, Jaunzēlandē. Pēc atgriešanās dzimtenē viņa strādāja par sekretāri, bet Otrā Pasaules kara laikā frontē bija medmāsa.
vairāk:
http://www.spoki.lv/aktuali/Vecaka-jaunava-pasaule/429245#commentBlock
trešdiena, 2011. gada 31. augusts
Blood and Chocolate
Blood and Chocolate vakar paņēmām filmu.gribējās kautko intresantu bet tai pašā laikā kautko tādu mierīgu.veselu pustundu meklējām, līdz uzgāju 'asinis un šokolāde"(2007).
stāsts ir par Deviņpadsmit gadīgo Vivianu.Viņa glabā lielu un tumšu noslēpumu.Viņa ir vilkate.
Viņa aizbēg no ASV, jo tur medī tādus kā viņa, uz Rumānijas galvaspilsētu Bukaresti, kur pa dienu strādā šokolādes veikalā,bet naktī dodas tikties ar sev līdzīgiem.
Viss mainās, kad meitene.....http://ej.uz/9jgp
Viņa aizbēg no ASV, jo tur medī tādus kā viņa, uz Rumānijas galvaspilsētu Bukaresti, kur pa dienu strādā šokolādes veikalā,bet naktī dodas tikties ar sev līdzīgiem.
Viss mainās, kad meitene.....http://ej.uz/9jgp
sestdiena, 2011. gada 27. augusts
Viss par Placebo
Zinātnieki konstatējuši, ka piparmētru ledenes satur indīgas vielas, kas var izraisīt vemšanu un caureju. Šī ziņa nav patiesa, bet piparmētru ledenes tiešām var izraisīt sliktu dūšu...ja vien tam notic.
''Placebo efekts, kad pacients jūt atvieglojumu no preparāta, kas īstenībā nesatur nekādus terapeitiskus komponentus, rodas tādēļ, ka atvieglojuma gaidīšana aktivizē galvas smadzeņu senu evolucionāru signālsistēmu. Galvas smadzeņu signālsistēma savukārt apslāpē muguras smadzeņu aktivitāti, un tādējādi pazeminās sāpju sajūta vai citi simptomi, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz Hamburgas (Vācija) Universitātes medicīniskā centra zinātnieku pētījumu, kas publicēts žurnālā „Science”.''
Runājot saprotamā valodā, tas ir apmēram šādi - tev iedod, piemēram, tableti, un pasaka, ka viņa apturēs, piemēram, kakla sāpēs. Bet nevis vienkārši pasaka, bet tā, ka tu tiešām tam notici. Tu apēd šo tableti... un rekā, pēc pāris dienām jau esi atveseļojies. Bet tablete patiesībā ir bijusi vienkārša cukura ripiņa, ar garšu, vai bez garšas..
Un tā jau ir, kā saka - viss ir galvā. Ja tu tici, ka ūdens dzeršana tevi izārstēs no galvassāpēm/u.t.g./ tad tā, visdrīzāk, arī notiks. Ja tu tici, ka pastaiga pa jūrmalu atveseļos tavu degunu.. viss atkarīgs no ticības. Ir taču simtiem piemēru, kā cilvēki ir izķepurojušies pat no tādām briesīgām slimībām kā vēzis, tikai ticot, ka atveseļosies. Lai gan, te vairs nav tik liela runa par Placebo.
''Lai atklātu šīs parādības cēloņus, Falks Eiperts no Hamburgas Universitātes medicīniskā centra Vācijā un viņa kolēgi izstrādāja speciālu eksperimentu, kurā iesaistīja 15 brīvprātīgos.
Eksperimenta pirmajā daļā brīvprātīgajiem ar punktveida siltuma iedarbības palīdzību izraisīja sāpes apakšdelma rajonā. Pie tam eksperiments atkārtojās divas reizes – ikreiz zinātnieki iezieda brīvprātīgo apakšdelmus ar speciāliem krēmiem, viens no kuriem, pēc viņu vārdiem, bija pretsāpju, bet otrs – bez ārstnieciska efekta. Realitātē abu krēmi bija bija pilnībā bez terapeitiskā efekta, bet „pretsāpju” krēma gadījumā eksperimentētāji vienkārši pazemināja siltuma iedarbības intensitāti. Šā eksperimenta rezultātā brīvprātīgajiem izstrādājās pārliecība, ka „pretsāpju” krēms darbojas.
''Placebo efekts, kad pacients jūt atvieglojumu no preparāta, kas īstenībā nesatur nekādus terapeitiskus komponentus, rodas tādēļ, ka atvieglojuma gaidīšana aktivizē galvas smadzeņu senu evolucionāru signālsistēmu. Galvas smadzeņu signālsistēma savukārt apslāpē muguras smadzeņu aktivitāti, un tādējādi pazeminās sāpju sajūta vai citi simptomi, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz Hamburgas (Vācija) Universitātes medicīniskā centra zinātnieku pētījumu, kas publicēts žurnālā „Science”.''
Runājot saprotamā valodā, tas ir apmēram šādi - tev iedod, piemēram, tableti, un pasaka, ka viņa apturēs, piemēram, kakla sāpēs. Bet nevis vienkārši pasaka, bet tā, ka tu tiešām tam notici. Tu apēd šo tableti... un rekā, pēc pāris dienām jau esi atveseļojies. Bet tablete patiesībā ir bijusi vienkārša cukura ripiņa, ar garšu, vai bez garšas..
Un tā jau ir, kā saka - viss ir galvā. Ja tu tici, ka ūdens dzeršana tevi izārstēs no galvassāpēm/u.t.g./ tad tā, visdrīzāk, arī notiks. Ja tu tici, ka pastaiga pa jūrmalu atveseļos tavu degunu.. viss atkarīgs no ticības. Ir taču simtiem piemēru, kā cilvēki ir izķepurojušies pat no tādām briesīgām slimībām kā vēzis, tikai ticot, ka atveseļosies. Lai gan, te vairs nav tik liela runa par Placebo.
''Lai atklātu šīs parādības cēloņus, Falks Eiperts no Hamburgas Universitātes medicīniskā centra Vācijā un viņa kolēgi izstrādāja speciālu eksperimentu, kurā iesaistīja 15 brīvprātīgos.
Eksperimenta pirmajā daļā brīvprātīgajiem ar punktveida siltuma iedarbības palīdzību izraisīja sāpes apakšdelma rajonā. Pie tam eksperiments atkārtojās divas reizes – ikreiz zinātnieki iezieda brīvprātīgo apakšdelmus ar speciāliem krēmiem, viens no kuriem, pēc viņu vārdiem, bija pretsāpju, bet otrs – bez ārstnieciska efekta. Realitātē abu krēmi bija bija pilnībā bez terapeitiskā efekta, bet „pretsāpju” krēma gadījumā eksperimentētāji vienkārši pazemināja siltuma iedarbības intensitāti. Šā eksperimenta rezultātā brīvprātīgajiem izstrādājās pārliecība, ka „pretsāpju” krēms darbojas.
otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs
Pavārs - un Surikāts.
Šodien skatījos bildes te, un mani pārņēma skaudība - Kāpēc, kāpēc es nemāku tā gatavot?
Tad dzima gaišā ideja - nu ja, jo nesen biju atradusi interesantu recepti, jeb - ''Veģetārās ''karbonādes'''' Ieinteresēja, bet bilžu nebija, tāpēc nebija ne jausmas, kā izskatās galarezultāts.
Šodien - jeb, pirms neilga laiciņa, uztaisīju šo ēdmaņu. Domāju, ka nākamreiz vajag nedaudz rūpīgāk ar to garšaugu/garšvielu izvēli (un vairāk svaigo gardaugu), bet priekš pirmās reizes bija par vairāk kā ok. Manuprāt.
Tad dzima gaišā ideja - nu ja, jo nesen biju atradusi interesantu recepti, jeb - ''Veģetārās ''karbonādes'''' Ieinteresēja, bet bilžu nebija, tāpēc nebija ne jausmas, kā izskatās galarezultāts.
Šodien - jeb, pirms neilga laiciņa, uztaisīju šo ēdmaņu. Domāju, ka nākamreiz vajag nedaudz rūpīgāk ar to garšaugu/garšvielu izvēli (un vairāk svaigo gardaugu), bet priekš pirmās reizes bija par vairāk kā ok. Manuprāt.
 |
| Viss, kas vajadzīgs - četras olas, trīs ēdam.k skābā krējuma, glāze (250g.) auzu pārslu, visādi zaļumi, garšaugi, nedaudz sīpola, un daiviņa ķiploka. |
 |
| Ja nav pieejamas svaigās garšvielas, protams, var lietot kaltētās, bet vairs nebūs TĀ smarža. Un vispār, es īsti nemācēju sakombinēt (:D) bet, piedodiet man to. |
 |
| Bļodā iesit četras olas. |
 |
| Piepļeckā krējumu, un sablenderē. |
svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs
piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs
Par pasakām un šo to vēl.
Kā tikko satulkoju - Post(pēc) Scriptum(rakstīts)lat.val (nejaukt ar latv.val.)
Tātad - pēcrakstīts;pēcraksts. Runāšos par grāmatām, kuras ieguvu savā īsajā ceļojumā pa Vidzemi (man labāk patiktu ''aukšzeme'' jo ir taču augšā)
Grāmatas stāvēja skapī, un būtu pilnīgi sapuvušas, ja mēs viņas nebūtu paņēmušas (sapuvušas-paņēmušas. he, atskaņa)
Ko mēs labu sadabūjām?
Zenta Ērgle. ''Starp mums, meitenēm, runājot''
Labprāt izlasītu pārējās daļas ''Bez piecām minūtēm pieauguši'' un ''Nosargāt mīlestību''. Būs jāmeklē, jo dikti patikās.
Mana grāmata izskatās šādi -
Effels. karikatūras. Pasaules un cilvēka radīšana.
Jā, zinu, bildes dikti maziņas, bet citas nevarēju atrast. Man tieši šādi izdevumi.
Visvairāk mani iepriecina tas, ka man mājās tagad ir vieni no 20gs. labākajiem kariķiem - Bidstrups (jaunais izdevums - ''Bidstrups smejas, bidstrups izsmej'') un Žans Effels.
Brāļi Grimmi.''Zvaigžņu dālderis''
Jā, Brāļi Grimmi bija kautkas lielisks.
Esmu lasījusi arī īstās versijas - piemēram, sniegbaltītes pamātei pasakas beigās bija jādejo nokaitētās kurpēs līdz nāvei. Bet apburtās princeses prinča mamma bija cilvēkēdāja, un gribēja viņu ar viņas bērniem apēst. (Kā zināt, Grimmu pasakas pirmsākumos bija daudz briesmīgākas, kādas tās ir tagad_
Arī Andersena pasakas bieži vien ir drausmīgas (notikumi) tikai mums tās liekas kā pasakas, un mēs īsti tam nepievēršam uzmanību (lai gan, Andersenam tādu ir mazāk.)
Kā zinām, vai varbūt nezinām, Grimmi pasakas neizdomāja, viņi tās pierakstīja no tantiņām, vecmāmiņām... (iesaku noskatīties filmu)
Jā, tas ir viss.
Un visas šīs grāmatas (atskaitot pēdējo) paspēju jau izlasīt. Urā, urā, urā!
Surikāts.
Tātad - pēcrakstīts;pēcraksts. Runāšos par grāmatām, kuras ieguvu savā īsajā ceļojumā pa Vidzemi (man labāk patiktu ''aukšzeme'' jo ir taču augšā)
Grāmatas stāvēja skapī, un būtu pilnīgi sapuvušas, ja mēs viņas nebūtu paņēmušas (sapuvušas-paņēmušas. he, atskaņa)
Ko mēs labu sadabūjām?
Zenta Ērgle. ''Starp mums, meitenēm, runājot''
Labprāt izlasītu pārējās daļas ''Bez piecām minūtēm pieauguši'' un ''Nosargāt mīlestību''. Būs jāmeklē, jo dikti patikās.
Mana grāmata izskatās šādi -
Visvairāk mani iepriecina tas, ka man mājās tagad ir vieni no 20gs. labākajiem kariķiem - Bidstrups (jaunais izdevums - ''Bidstrups smejas, bidstrups izsmej'') un Žans Effels.
Brāļi Grimmi.''Zvaigžņu dālderis''
Jā, Brāļi Grimmi bija kautkas lielisks.
Esmu lasījusi arī īstās versijas - piemēram, sniegbaltītes pamātei pasakas beigās bija jādejo nokaitētās kurpēs līdz nāvei. Bet apburtās princeses prinča mamma bija cilvēkēdāja, un gribēja viņu ar viņas bērniem apēst. (Kā zināt, Grimmu pasakas pirmsākumos bija daudz briesmīgākas, kādas tās ir tagad_
Arī Andersena pasakas bieži vien ir drausmīgas (notikumi) tikai mums tās liekas kā pasakas, un mēs īsti tam nepievēršam uzmanību (lai gan, Andersenam tādu ir mazāk.)
Kā zinām, vai varbūt nezinām, Grimmi pasakas neizdomāja, viņi tās pierakstīja no tantiņām, vecmāmiņām... (iesaku noskatīties filmu)
Jā, tas ir viss.
Un visas šīs grāmatas (atskaitot pēdējo) paspēju jau izlasīt. Urā, urā, urā!
Surikāts.
ideju ligzda: Divdesmit minūtes pirms pusnakts
ideju ligzda: Divdesmit minūtes pirms pusnakts: "Skatos ''greizo spoguli'' Ļoti patika tie ''glāžu spēlētāji'', diemžēl youtubē nemāku viņus atrast. Tad nu priekšstatam ielikšu dziesmu, ko..."
Paskaties, jo man ir slinkums rakstīt vēlreiz (jā zinu, slikta īpašība, bet būtu stulbi šo saitu pārveidot par ''copy otru saitu''
Surikāts
Paskaties, jo man ir slinkums rakstīt vēlreiz (jā zinu, slikta īpašība, bet būtu stulbi šo saitu pārveidot par ''copy otru saitu''
Surikāts
ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs
Surikāts izčuhņojās
Zinu jau, ka visiem pie kājas tas, ko es te tūlīt rakstīšu, bet es tomēr solidarizēšos ar sevi un citiem mazblogu rakstītājiem, un pastāstīšu tai saujiņai cilvēku, kas šo lasa, visu, ko sadarīju.
Patiesībā jau es nemaz tik ilgi prom nebiju - aizvakar deviņos biju Valmierā, un šodien deviņos Rīgā. Bet tā dienu (teiksim, divas, kopā skaitot) bija diezgan interesanta(-as)
Pirmais vakars
Ar mašīnu no stacijas braucām uz māju meža vidū. Pirms kādiem simts gadiem (māja celta ap divdesmitajiem (~)) Tur bijusi tāda kā neliela saimniecība (nu ziniet, tas laiks, kad visi varēja atgūt savas pirmā kara zemes, vai kaut kā tā. Un vispār, iet prom no saimniekiem.)
Daudzas lietas par to liecina - piemēram, neizzūdošie kaimiņi ķirmji, meža skudras, kuru pūznis ir mājas sienās (pie pamatiem), šausmīgi oldskūlīgs vērpjamais ratiņš, ar ''uzspiešanu'' veidoti musturi uz sienām, u.t.t., u.tjp.
Teritorijā atrodas klētiņa (tagad noliktava), šķūnis, mazmājiņa (netiek izmantota, jo mājā ievilkta elektrība, un ir pat pods(!) kuram ūdens nāk no akas caur sūkni) pati māja ar, laikam četrām telpām, pagrabiņš un mājiņa pie dīķa.
Pirmajā vakarā mēs ugunskurā cepām kartupeļus folijā, un maizi ar kāruma sieru, kā arī uzdzērām kvasu. Ar māsu gulējām teltī.
Otrā diena.
No rīta pamodos, bija apmācies. Pulkstens, izrādās, biija vienpadsmit.
Pusdienās ēdām superasus citronrīsus (kad dabūšu recepti, obligāti ierakstīšu) ar dārzņiem. mmm.
Tad (ap sešiem) braucām uz Rencēniem nopirkt saldējumus (ko tūlīt arī apēst) maizi, kvasu, odu sveces... laikam viss. Nepiebildu, ka brokastīs bija mellenes ar pienu.
Pirms došanās mājās iebraucām pie tāda kā avotiņa. Šī avotiņa ūdens satur ļoti daudz dzelzs, kā rezultātā visi akmeņi, kas tā ceļā, ir brūngani. Paņēmu divus kā suvenīrus.
Vakarā devos makšķerēt (ak jā, iesākumā mēs uz veikalu izdomājām braukt tāpēc, ka man nebija ēsmas (t.i. - baltmaizes)) izdevās izvilkt mega karūsu, kuru tūlīt ielaidu atpakaļ. Vairāk neveicās.
Vakariņās bija oglēs uzsildīti katupeļi, cepta batāte, vakariņu rīsi, maize ar kremiņu. Vislabāk viņa garšoja tad kad bija kārtīgi apkraukšķināta liesmās. (jā, vēl pa dienu mamma kopā ar mums izmēģināja jaunu kriju.)
Devāmies gulēt vēlu. Teltī bija ideāla temperatūra, manuprāt.
Ir arī stāsts par manu eglīti-priedīti, bet to citā rakstā.
Trešā diena.
pamodos astoņos. tad aizgāju mājās, un nogulēju līdz ~desmitiem. Šo to padarījām (ja kas, kaķi visu laiku vadājām pa āru, vai arī vienkārši piesējām siksniņu pie koka, lai staigā (siksniņai pielikām pagarinājumu))
Ap diviem braucām uz Valmieru. Sešos vilciens.
Kad iebraucu Rīgā, sapratu, ka esmu galīgi netīra, un arī asiņaina, jo kaķis pa dienu gandrīz pakārās (jo ielāca bedrē, bet siksniņa nebija pietiekoši gara, un viņam nesanāca piezemēties, kā iecerēts) Tad nu iegrimu zemē un rakos uz mājām pa ūdens vadu. Vairs nerakstīšu, jo esmu sevī atklājusi ekstrasensoriālas spējas - es jūtu, kad tuvojas pērkons/lietus. Nopietni. Pazeminās spiediens, līdz ar to man ir tāda sajūta, ka galva plīst pušu. Es jums saku, šonakt vai nu Rīgā, vai kaut kur tuvumā līs. Pieminiet manus vārdus. brr
Surikāts.
Patiesībā jau es nemaz tik ilgi prom nebiju - aizvakar deviņos biju Valmierā, un šodien deviņos Rīgā. Bet tā dienu (teiksim, divas, kopā skaitot) bija diezgan interesanta(-as)
Pirmais vakars
Ar mašīnu no stacijas braucām uz māju meža vidū. Pirms kādiem simts gadiem (māja celta ap divdesmitajiem (~)) Tur bijusi tāda kā neliela saimniecība (nu ziniet, tas laiks, kad visi varēja atgūt savas pirmā kara zemes, vai kaut kā tā. Un vispār, iet prom no saimniekiem.)
Daudzas lietas par to liecina - piemēram, neizzūdošie kaimiņi ķirmji, meža skudras, kuru pūznis ir mājas sienās (pie pamatiem), šausmīgi oldskūlīgs vērpjamais ratiņš, ar ''uzspiešanu'' veidoti musturi uz sienām, u.t.t., u.tjp.
Teritorijā atrodas klētiņa (tagad noliktava), šķūnis, mazmājiņa (netiek izmantota, jo mājā ievilkta elektrība, un ir pat pods(!) kuram ūdens nāk no akas caur sūkni) pati māja ar, laikam četrām telpām, pagrabiņš un mājiņa pie dīķa.
Pirmajā vakarā mēs ugunskurā cepām kartupeļus folijā, un maizi ar kāruma sieru, kā arī uzdzērām kvasu. Ar māsu gulējām teltī.
Otrā diena.
No rīta pamodos, bija apmācies. Pulkstens, izrādās, biija vienpadsmit.
Pusdienās ēdām superasus citronrīsus (kad dabūšu recepti, obligāti ierakstīšu) ar dārzņiem. mmm.
Tad (ap sešiem) braucām uz Rencēniem nopirkt saldējumus (ko tūlīt arī apēst) maizi, kvasu, odu sveces... laikam viss. Nepiebildu, ka brokastīs bija mellenes ar pienu.
Pirms došanās mājās iebraucām pie tāda kā avotiņa. Šī avotiņa ūdens satur ļoti daudz dzelzs, kā rezultātā visi akmeņi, kas tā ceļā, ir brūngani. Paņēmu divus kā suvenīrus.
Vakarā devos makšķerēt (ak jā, iesākumā mēs uz veikalu izdomājām braukt tāpēc, ka man nebija ēsmas (t.i. - baltmaizes)) izdevās izvilkt mega karūsu, kuru tūlīt ielaidu atpakaļ. Vairāk neveicās.
Vakariņās bija oglēs uzsildīti katupeļi, cepta batāte, vakariņu rīsi, maize ar kremiņu. Vislabāk viņa garšoja tad kad bija kārtīgi apkraukšķināta liesmās. (jā, vēl pa dienu mamma kopā ar mums izmēģināja jaunu kriju.)
Devāmies gulēt vēlu. Teltī bija ideāla temperatūra, manuprāt.
Ir arī stāsts par manu eglīti-priedīti, bet to citā rakstā.
Trešā diena.
pamodos astoņos. tad aizgāju mājās, un nogulēju līdz ~desmitiem. Šo to padarījām (ja kas, kaķi visu laiku vadājām pa āru, vai arī vienkārši piesējām siksniņu pie koka, lai staigā (siksniņai pielikām pagarinājumu))
Ap diviem braucām uz Valmieru. Sešos vilciens.
Kad iebraucu Rīgā, sapratu, ka esmu galīgi netīra, un arī asiņaina, jo kaķis pa dienu gandrīz pakārās (jo ielāca bedrē, bet siksniņa nebija pietiekoši gara, un viņam nesanāca piezemēties, kā iecerēts) Tad nu iegrimu zemē un rakos uz mājām pa ūdens vadu. Vairs nerakstīšu, jo esmu sevī atklājusi ekstrasensoriālas spējas - es jūtu, kad tuvojas pērkons/lietus. Nopietni. Pazeminās spiediens, līdz ar to man ir tāda sajūta, ka galva plīst pušu. Es jums saku, šonakt vai nu Rīgā, vai kaut kur tuvumā līs. Pieminiet manus vārdus. brr
Surikāts.
otrdiena, 2011. gada 19. jūlijs
Kāpēc sāli nevajag. tik daudz.
Liela daļa no jums visās malās grib bērt sāli, jo jums liekas, ka savādāk ēdiens ir ''bzgaršīgs'' un ''pliekans''
Iepazīstināšu jūs ar skaudro realitāti. Par sāli.
Sāls, kā visi zinām, ir iezis, nu, tikai ēdams un sāļš. Kāpēc mums liekas, ka viņš ēdienam piedod garšu?
Tāpēc, ka sāls reaģē uz garšas kārpiņām, tā teikt, apmuļķo smadzenes, un mums liekas, ka ēdiena garša paliek izteiktāka. Muļķības (jeb laba smadzeņu apmuļķošana)
Ēdod gaļu, lietojot apreibinošas, stipri asas lietas, mūsu garšas kārpiņas paliek gandrīz nejūtīgas. Mums ir grūtāk sajust ēdiena nianses, un zupa, kurā ir vismaz desmit dārzaņi, un čupa aso garšvielu, mums liekas pilnīgi bezgaršīga.
Gadījums no dzīves:
Nesen biju uzvārījusi dārzeņu zupu. Iekšā saliku visādus dārzeņus - puķkāpostus, sīpolus, kartupeļus, burkānus, u.t.t.
+ vēl biju piebērusi asās indiešu garšvielas, divus veidus.
Atnāk pie manis viena draudzene, un es, tā kā neesmu skopa, ielieku viņai arī kādu porciju. Tā nu viņa apēd karoti, un secina.. ka zupai vispār neesot garšas. Ka vajagot sāli. Nu, man jāsaka, te var ļoti uzskatāmi visu redzēt. Man zupa likās pat ļoti asa. Un it īpaši varēja just burkānu garšu.
Un man ir jautājums numur divi - ēdienam taču jāgaršo pēc sevis, nevis pēc sāls. Ja tev ēdiens negaršo bez sāls, tad labāk neēd viņu.
Un vēl, kāpēc sāli nebūtu labi daudz lietot.
Sāls mūsdienās ir visur. Maizē, marinādēs, saldumos, pat žāvētus augļus reizēm apber ar sāli.
To varētu izteikt šādi - it kā tev mugurā būtu biezs kažoks, un tu būtu nejūtīgs.
Šajā mājaslapā ir daudzi veidi, kur var pielietot sāli. Manuprāt, noderīgi. taramm.
kāpēc neattīrītu jūras sāli var lietot droši.
Un vēl kas. sāls dabiski nav balta. Sāls ir brūngana, reizēm pelēcīga, ar dažādām nogulsnēm. Tas, ko mēs lietojam, ir izbalināts. (tāpat kā cukurs) Tāpēc brūnais cukurs ir labāks. Vislabākais, protams, ir augļu cukurs. Un medus.
kāpēc galda sāls ir inde, un kāda tam saistība ar to sāli, kas ir nepieciešams dzīvībai.
cik daudz sāls dienā var lietot
Tātad, lietot var tikai ''netīro sāli'', himalaju sāli, (jo tas nepieprasa ūdeni, jo nav nātrija hlorīds, tikai ir sāļāks) un jūras sāls.
Tas pagaidām viss. Surikāts.
Iepazīstināšu jūs ar skaudro realitāti. Par sāli.
Sāls, kā visi zinām, ir iezis, nu, tikai ēdams un sāļš. Kāpēc mums liekas, ka viņš ēdienam piedod garšu?
Tāpēc, ka sāls reaģē uz garšas kārpiņām, tā teikt, apmuļķo smadzenes, un mums liekas, ka ēdiena garša paliek izteiktāka. Muļķības (jeb laba smadzeņu apmuļķošana)
Ēdod gaļu, lietojot apreibinošas, stipri asas lietas, mūsu garšas kārpiņas paliek gandrīz nejūtīgas. Mums ir grūtāk sajust ēdiena nianses, un zupa, kurā ir vismaz desmit dārzaņi, un čupa aso garšvielu, mums liekas pilnīgi bezgaršīga.
Gadījums no dzīves:
Nesen biju uzvārījusi dārzeņu zupu. Iekšā saliku visādus dārzeņus - puķkāpostus, sīpolus, kartupeļus, burkānus, u.t.t.
+ vēl biju piebērusi asās indiešu garšvielas, divus veidus.
Atnāk pie manis viena draudzene, un es, tā kā neesmu skopa, ielieku viņai arī kādu porciju. Tā nu viņa apēd karoti, un secina.. ka zupai vispār neesot garšas. Ka vajagot sāli. Nu, man jāsaka, te var ļoti uzskatāmi visu redzēt. Man zupa likās pat ļoti asa. Un it īpaši varēja just burkānu garšu.
Un man ir jautājums numur divi - ēdienam taču jāgaršo pēc sevis, nevis pēc sāls. Ja tev ēdiens negaršo bez sāls, tad labāk neēd viņu.
Un vēl, kāpēc sāli nebūtu labi daudz lietot.
Sāls mūsdienās ir visur. Maizē, marinādēs, saldumos, pat žāvētus augļus reizēm apber ar sāli.
To varētu izteikt šādi - it kā tev mugurā būtu biezs kažoks, un tu būtu nejūtīgs.
Šajā mājaslapā ir daudzi veidi, kur var pielietot sāli. Manuprāt, noderīgi. taramm.
kāpēc neattīrītu jūras sāli var lietot droši.
Un vēl kas. sāls dabiski nav balta. Sāls ir brūngana, reizēm pelēcīga, ar dažādām nogulsnēm. Tas, ko mēs lietojam, ir izbalināts. (tāpat kā cukurs) Tāpēc brūnais cukurs ir labāks. Vislabākais, protams, ir augļu cukurs. Un medus.
kāpēc galda sāls ir inde, un kāda tam saistība ar to sāli, kas ir nepieciešams dzīvībai.
cik daudz sāls dienā var lietot
Tātad, lietot var tikai ''netīro sāli'', himalaju sāli, (jo tas nepieprasa ūdeni, jo nav nātrija hlorīds, tikai ir sāļāks) un jūras sāls.
Tas pagaidām viss. Surikāts.
pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs
Suņuks gatavo makaronus
Čau tauta! Šodien mācīšu kā nevajag vārīt spagetti. Tātad, skojiet manām nstrukcijām, un jūs spēsiet pagatavot gardākos spagetti, kādi jebkad redzēti. Sāksim:
1.Kasnav vajadzīgs?!
- Nu ,protams, makaroni
(nevajag pirkt pirms nezini vai skapī kaut kur nemētajas)!!!
- Sāls(Surikāts iebilst, bet man liekas, ka vajag gan!!! )
P.S. surikāts tūlīt ieliks rakstu, kāpč nav labi likt sāli. surikāts.
- ūdens, jo makaroni taču necepsies katlā.
2.Kas jādara?
- Ielejam lielu daudzumu ūdens,lai būtu ļoti peldoši makaroni
- saplēšam makaronus uz pusēm un liekam jau karstajā ūdenī
- ieber nedaudz (t.i.-ļoti daudz) sāls
3.REZULTĀTS
Peldošie makaroni jūsu šķīvī izskatīsies lielisk i:)
P.S neaizmirstiet tomātu mērci (šķidru un pliekanu), tad būs vienkārši SUPER!
Bon apetit
Suņuks
1.Kas
- Nu ,protams, makaroni
(nevajag pirkt pirms nezini vai skapī kaut kur nemētajas)!!!
- Sāls(Surikāts iebilst, bet man liekas, ka vajag gan!!! )
P.S. surikāts tūlīt ieliks rakstu, kāpč nav labi likt sāli. surikāts.
- ūdens, jo makaroni taču necepsies katlā.
2.Kas jādara?
- Ielejam lielu daudzumu ūdens,lai būtu ļoti peldoši makaroni
- saplēšam makaronus uz pusēm un liekam jau karstajā ūdenī
- ieber nedaudz (t.i.-ļoti daudz) sāls
3.REZULTĀTS
Peldošie makaroni jūsu šķīvī izskatīsies lielisk i:)
P.S neaizmirstiet tomātu mērci (šķidru un pliekanu), tad būs vienkārši SUPER!
Suņuks
Otrā diena.
Varbūt pamanījāt, ka mēs esam ielikušas vairākas jaunas lapaspuses. ''Kas ir Surikāts'' ''Kas ir Suņuks'' ''Kas te ir'' (:
Šodiena bija vienkārši LIELISKA. Bijām šur tur pastaigāt, satiku kaziņu un lācīti. Parunājāmies (suņuks, protams, bija līdzi)
Vakar atbrauca mana māsa ar mammu, protams. Šodien dzīvojāmies pa āru. Vadājām viena otru aizvērtām acīm pa Rīgu, fotografējāmies vērmaņdārzā, spēlējām ''statujas'' mājas pagalmā, braukājām ar māsas skūteri. Īsāk sakot - labi pavadījām laiku (:
Pusdienās ēdām, protams, zupu. (pusdienas bija ap septiņiem, sešiem) Vikija spagetti. Un elza (kura bija apēdusi trīs..
Šodiena bija vienkārši LIELISKA. Bijām šur tur pastaigāt, satiku kaziņu un lācīti. Parunājāmies (suņuks, protams, bija līdzi)
Vakar atbrauca mana māsa ar mammu, protams. Šodien dzīvojāmies pa āru. Vadājām viena otru aizvērtām acīm pa Rīgu, fotografējāmies vērmaņdārzā, spēlējām ''statujas'' mājas pagalmā, braukājām ar māsas skūteri. Īsāk sakot - labi pavadījām laiku (:
Pusdienās ēdām, protams, zupu. (pusdienas bija ap septiņiem, sešiem) Vikija spagetti. Un elza (kura bija apēdusi trīs..
čats. un paints
Ak, cik ilgs laiks ir pagājis, kopš uzrakstījo pēdējoreiz. Tagad ir daudz jaunumu sakrājušies. piemēram..
Mūsu bermuda teleportierī iekļuva ūdenspudele un maize ar rozīnēm. Precīzi nezinu, kur ir rozīņmaize. Kaut kur ap kuņģa rajonu, man šķiet. Varbūt tievajā zarnā.
Vēl es paņēmos paintā. šodien. (Zinu, zinu, zīmēju sliktāk par trīsgadnieku) bet tas bija vienkārši niekošanās vārdā. Suņuks un ķēms. Tātad...
- Virtuvē ir parādījies ''Bermuda teleportieris'' Ko tas nozīmē? Izstāstīšu jums sīki un smalki. Listen..
Mūsu bermuda teleportierī iekļuva ūdenspudele un maize ar rozīnēm. Precīzi nezinu, kur ir rozīņmaize. Kaut kur ap kuņģa rajonu, man šķiet. Varbūt tievajā zarnā.
 | ||
| šī lieta, lai kur atrastos, būtu bermuda teleportierī |
 |
| Leitijs Košzvīļotais. Ja jūs interesē, kas tas ir, painteresējaties komentāros, tā lūk. |
svētdiena, 2011. gada 17. jūlijs
Skatuves dīva
Man liekas surikāts ir saķēris trakumsērgu!!! (nē, trakumsērgu saķēra tas ods, kuram es iekodu. surikāts)
Kāds komplis,mani nosauca par PRIMADONNU!!!
super man ir potenciāls uz skatuves (kaut es tur nekad neesu bijusi, nju lab
i, vienreiz, bet tad nebija neviena skatītāja) :D
Nu vispār kur šitā var! nopirkt nabaga saldējumu un pēc tam nabadziņu atstāj likteņa varā (kūstot uz skapja).nu ja,viņa tiko to daiļumu atnesa pie manis .Konstatējam:nau cietis :)
Nē nu vispār! Nav man telefona! SURIKĀTS atkal privatizēja!!! [laikam lasa manas sms]
Pagājušo nakti mans mīlulis(mobis vārdā žanis :D)atradās pie viņas.un tagad notiek tas pats!
Man un manām lietām vajag miesassargu:D
Surikāts uz man tā paskatījās,nu tā paskatījās!šai laikam bail!būs no sakariem atdalīta:D
Nu ko es laižos lapās pirms kautko stulbu (lasīt-spīdošu)izdomāju uzrakstīt.
[surikāts uzskata, ka mani raksti spīd, jo ir apsmērēti ar fluorescējošu pļeku]
un mani pēdējie vārdi....
P.S mani tikko nodīrāja Suris par to ka man aizvakar naktī un arī šodien iztaisnoja matus kā rezultātā es izskatoties 10 gadus jaunāka. Un es to pat nepieminēju (par to arī dīrāja)
Suri sorry tikai es to daru biežāk nekā tu *nepieklājīgs žests* es ar taisnotāju esmu uzaugusi!!!!
So bye tauta!nepārēdaties saldējumu līdz nākamajam tekstam! apvainošos ka baudat labāk WC sabiedrību nekā šo :D da labi, joks. ēdat vien tālāk savas grillētās zeķes.
[SURIKĀTS BRĪDINA, KA PĒDĒJAIS TEIKUMS VAR SABOJĀT JŪSU NERVU SISTĒMU. NEATGRIEŽAMI!
Suņuks.
Diena nāk ar jaunām lietām
Tātad, es nedaudz padalīšos ar sevi (lasīt - idejām) Tātad. (Līdzi lasa suņuks)
- Katrs dalībnieks (es, suņuks) uztaisa lapu, kurā apraksta sevi ar flomastru (joks) Doma skaidra - pastāstīt par sevi, par to, kāpēc te raksta, u.t.t.
- Doma2 ir tāda, ka esmu galīgi stulba. Mēs ar suņo aizgājām uz Gr pēc saldējuma. Viņš aptuveni divas stundas nostāvēja uz skapīša (mēs esam blondas)
- Doma3,
viki, suņuks tikko iebilda - kāpēc tu domā, ka visas blondīnes ir stulbas? *pamana, ka rakstu, ko viņa saka * NU VISPĀĀR! - (mani noliņčos naktī)
 |
| par šiem apelsīniem ir īpašs stāsts. blogspotam viņi nepatīk. Laikam bērnības trauma. |
Tā, tagad laižu uz skatuves mūsu PRIMADONNU (TJIPA MADONNU)
SUŅUKS
attā
Surikāts
Abonēt:
Ziņas (Atom)